Page 243 - Webbook_lat_01
P. 243
Tāpēc 1992. gads man bija nozīmīga diena .
Kopš tās dienas es paņēmu visus savus krustus … .
Es joprojām skrienu ar sajūtu, ka nesu krustu par citiem un eju augšā Golgātas kalnā, k
ur devās Jēzus .
Es turpināšu iet šo sāpīgo ceļu līdz savas dzīves beigām . Bet es esmu laimīgs !
Tā ir pasaules brīvība, kas krīt, bet tā ir mana brīvība, kas ceļas .
Sadosimies rokās un kliegsim, ka Koreja to var. Es vēlos, lai mēs varētu iet kopā .
Koreja vairs nav valsts, kurā cilvēki uzbrūk citu vājībām un tenko par citiem .
" Sadosimies visi rokās un darīsim kaut ko Korejas nākotnes labā !" Es vēlos, lai mēs vis
i to varētu teikt .
“SadosimiesrokāsundarīsimkautkoKorejasrītdienaslabā!”
< Dr. Oh-Seok Kwon ( uzvārds ) diploma sertifikāt QR
s >
243
