Page 57 - Webbook_lat_01
P. 57
Un es uzreiz pāreju uz Tegu lauksaimniecības un mežsaimniecības vidusskolu .
Iepakojums .... kustās .... sajūsmā....sajūsmā .... sajūsmā .... sajūsmā ....
Es nevarēju valdīt savu prieku ... Es ne tikai dejoju, mana sirds dejoja ritmā .
Braucot vilcienā no Tegu uz Punggi, es sapņoju kļūt par pasaules klases mīksto tenisist
u . Atmiņa par šādu prieku joprojām liek manai sirdij plīvot.
Tādā veidā .... ak .... fu ....
Vēl viena problēma radās, mēģinot pārcelt skolas .
Ja es gribēju pāriet uz citu skolu, man bija jāmaksā viss, kas bija atbrīvots, ieskaitot apm
ācību maksu .
Tas bija tik šokējoši , bet skola centās spodrināt skolas reputāciju, uzturot dzīvu mīksto t
enisa klubu .
Skolas nostāja bija ļoti spītīga .
Zināmā mērā es sapratu skolas nostāju , bet man tas bija vēl viens liels šoks pēc futbola .
, es domāju, ka ilgtermiņā būtu daudz labāk, ja kāds no Punggi kļūtu par Korejas mīkstā t
enisa komandas locekli un kļūtu par pasaules klases spēlētāju .
Skolas strīds bija spītīgs , un manu sapni atkal pievīla citi .
Debesis nokrita . Man trūka elpas un nevarēju atpūsties .
Kāpēc tas ir šādi ?... Huh Nopūta ... es nevarēju novaldīt asaras , kas lija .
Es nevarēju to noslēpt .
Vai tā ir, ja prāts sabrūk ?... Hehe Hmm ......
Būdams jūtīgs zēns pusaudža gados ,
Ne vienu, bet divas reizes, citi , par to, ka esat nabags ,
Nebija viegli pieņemt, ka mans sapnis bija jāapmierina .
Es biju tik sarūgtināts , ka pirmo reizi devos uz aizmugurējo istabu, uz vietu, kur pēc iesp
ējas vairāk neviena nebija ...
Es aizslēdzu durvis un kādu laiku raudāju . Nē, es domāju, ka es to darīju dažas dienas .
Kad man apnīk raudāt, es aizmiegu, un, kad atkal par to domāju, asaras plūst .... es neko
QR
nedarīju ,
57
