Page 83 - Webbook_lat_01
P. 83

Jaunatnesministrijasevaņģelizācijasdirektors



          Kad notiek baznīcas atmodas evaņģelizācijas mītiņš, kurā “visa ģimene vēlas kļūt par kri
          stiešiem” ...

          Es saņēmu žēlastību baznīcā, čakli brīvprātīgi piedalījos un evaņģelizēju .... Toreiz notika ka

          ut kas līdzīgs šim .


          Tas notika, kad es apmeklēju Shinkwang baznīcu, jezuītu presbiteriāņu baznīcu aiz viesnī

          cas Ambassador .

          Kad es izlemju kaut ko darīt savā dzīvē, man ir ieradums darīt to no visa spēka .
          50 gadus veca baznīca Mukjeong-dong, Jung-gu, Seulā , un es kļuvu par evaņģelizācija

          s nodaļas vadītāju 9 mēnešu laikā pēc baznīcas apmeklēšanas .
          Ir grūti kļūt par evaņģelizācijas vadītāju 50 gadus vecā draudzē tikai 9 mēnešus pēc reģistr

          ēšanās draudzē .
          Šai baznīcai ir 50 gadu vēsture , un ir daudz ticīgo un draudzes darbinieku , kuriem attiecī

          gi tiek piešķirtas lomas ...
          Cik spītīgam un ugunīgam man būtu bijis jābūt, lai pārliecinātu citus kļūt par evaņģelizācija

          s nodaļas vadītāju ?
          Protams, es smagi nestrādāju, lai kļūtu par evaņģēlistu režisoru .

          Es apņēmīgi kalpoju ar savu kaislību un ticību .



          Reiz tas notika jauniešu grupas rekolekcijā .

          Mēs noīrējām skolu netālu no jūras, lai rīkotu jauniešu grupas vasaras rekolekcijas , un
          tajā dienā jauniešu grupa rīkoja lūgšanu sapulci ārā līdz vēlai naktij .

          Es iededzu ugunskuru kalnā, lai jaunieši varētu lūgties visu nakti ...
          Es biju tas, kurš aizdedzināja šo uguni, un es lūdzu, lai Tas Kungs man palīdz aizsargāt šo

          uguni, lai tā neizdziest .
          Es aizdedzināju ugunskuru līdz vēlam vakaram , un jaunieši lūdzās, un, kad viņiem kļuva a

          uksti, viņi uz brīdi atnāca sasildīt rokas un tad devās prom . Nebija aukstais gadalaiks ,
          bet auksts jo bija kalnos un vēla nakts .



          Toreiz, kad es iekūru uguni un uguns dega sarkanā krāsā, sāka rasties jautājums .

          " Kāpēc cilvēkiemir jāiet uz tik tumšām vai vientuļām vietām un jāaizver acis, lai lūgtu ?" E
          s tiešām biju ziņkārīgs .

          Es atgriezos no Lūgšanu sapulces Kalnā ar domu, ka rīt no rīta man vajadzētu uzdot šo ja
          utājumu mācītājam vai labas ticības brālim .                                                         QR





                                                           83
   78   79   80   81   82   83   84   85   86   87   88